1akcenti akcenti akcenti
Vakar, kad runāju angliski, man prasīja, no kuras valsts es esmu. Izklausoties pēc ārzemnieces. #win
Vakar, kad runāju latviski, man prasīja no kuras Vidzemes pilsētas es esmu - no Gulbenes vai Madonas? Es teicu, ka no Gulbenes esmu, kad esmu ar kopā ar Bružānu. Viņš gan gribēja ieskaidrot, ka tas viss mana eks-dzīvokļbiedra dēļ, kurš arī bija no Gulbenes. Nu, nu…
Bet es un akcenti? #win
Vakar man jautāja kaut ko par mīļākajiem komplimentiem, ko man kāds ir pateicis. Šodien iedomājos, ka absolūti ģeniāls bija teksts: “Tu esi karsta kā vafeļpanna,” un tas man patīk vēl labāk par manis pielīdzināšanu zvaigznei debesīs.
| Pērkone: | Ak, jā! Paldies par to Andra Rubeņa.. to 20. gadsimta kaut kā tur, to viņa rakstu! Es tagad esmu veģetāriete! |
|---|---|
| Genese-Plaude: | Nu... nezinu vai tas tā ir labi. Galīgi jau nevajag bez. Cik tad ilgi? |
| Pērkone: | Erm.. šobrīd oficiāli divas dienas. |
Vakar sajutos kā izkāpusi no “Vai viegli būt jaunam”. Sēdējām Dzintarielas nama sētā pie kāpņu telpas soliņa… Un ar ūdeni nolējāmies paši, bet izlamāt par pārlieku lielu mīļumu publiskā telpā mūs izlamāja ceturtā stāva suņu dāma.
Ne jau mēs kaut ko ļoti nepiedienīgu darījām, puķes arī nelauzām… Bet, ko tur, cilvēki.
Es jūtos kā maza, sešpadsmit gadīga meitene. Ļoti forša sajūta. Mazliet baisa arī.
Studiju nakts Vol. 2
Vakar ar Baibu, Andu un Edgaru izmēģinājām studiju sanākšanu vēlreiz. Vienīgais īsteni produktīvais no mums bija Bružis.
Vīrietis nolēma dāmām uzvārīt zupu. Dāmas centās studēt.
No studijām sanāca vien pāris izlasīti paragrāfi, bet zupa, ak, tā zupa! Izvārītā “Pūķa sirds” gāza no kātiem. Mēs raudājām, mēs smējāmies, mēs lidojām kopā ar citu dimensiju pūķiem. Īstā sāls? Asās garšvielas bērt trīs reizes. Divas reizes pēc kārtas.
Vasaras naktis ir skaistas, draugu kompānija ir lieliska distrakcija. Es dzīvoju, lai gan šobrīd esmu nedaudz samulsusi par savu dzīvi. Ir maziņš izmisums, bet tas ir normāli. Ar Baibu jau tagad sapņojam par pūķiem un alkohola jūru, kad šis viss būs galā.
